Trešais zars - Personiskā un Grupas attīstība. Tieši šis zars ir svarīgākais neformālajā izglītībā. Personiskajā līmenī - prasmes, iemaņas un zināšanas caur praktiskām darbībām un izvēlēm. Piemēram, tev pašam jārūpējas par sevi pārgājienā, tev ir konkrēti pienākumi un atbildības. No tavas spējas rīkoties ir atkarīgs vai tu būsi paēdis un vai tavs guļamais paliks sauss. Lielā mērā tas saistīts ar lēmumu pieņemšanu un spēju rīkoties adekvāti situācijai. Arī tavas spējas un noturība spriedzes un stresa situācijās – cik draudzīgs un izpalīdzīgs tu spēj būt brīžos, kad esi noguris vai apjucis.

 

Grupas līmenī – komunikācijas, saskarsmes un sadarbības treniņš caur pārbaudījumiem un izaicinājumiem. Par piemēru var ņem to pašu pārgājienu. Kā grupā tiek nolemts sadalīt pienākumus – kurš lasa karti, kurš pieņem gala lēmumu vai kurš ir atbildīgs par nometnes ierīkošanu. Viss tas ir saistīts ar savstarpējo komunikāciju un spēju risināt problēmu situācijas kopā. Sadarbība starp grupas biedriem, lai sasniegtu konkrētus mērķus un uzdevumus vai ir izaicinājums šķērsot upi pa nokritušu koka stumbru – vai visi tam piekrīt un vai visi jutīsies droši to darot. Reālas situācijas, kuras jārisina un nevar no tām izvairīties vai aizbēgt. Šeit jau grūti ko notēlot vai izlikties. Grupas procesi ir uzskatāmi redzami un jūtami. Citreiz nekur nav jāiet. To var pārbaudīt tepat pagalmā vai tuvākajā pļavā. Pārbaudījumi un izaicinājumi, kā individuāli tā grupai. Tikt pāri starp diviem kokiem nostieptai virvei tai nepieskaroties vai atrast 20 citroni, kuri izmētāti izcirtumā, bet visiem acis aizsietas izņemot vienu. Lūk, pārbaudījums, kuram jāatrod risinājums/taktika un tas jārealizē praktiski dzīvē. Dažiem tās ir spēles, dažiem tās ir izklaides, bet ja to vēlas veidot kā neformālas izglītības aktivitāti, tai jābūt ar mērķi un pie tam attiecīgi izvēlētai un plānotai. Vai arī doties gājienā ar noteiktiem ierobežojumiem, piemēram, bez verbālas komunikācijas novienoties par pareizo ceļu vai vispār noiet stundu klusējot. Jautājums KAPĒC un KO no tā var IEMĀCĪTIES?

 

KĀPĒC ?

 

CITA VIDE - Āra dzīves spēcīgākais trumpis. Cita vieta un apstākļi. Nomainot vidi ir atkal tā jāiepazīst no jauna un tai jāpiemērojas. Jāmācās tajā dzīvot un dažreiz pat izdzīvot. Tas ir kaut kas neierasts un prasa zināmu laiku un prasmes, lai tajā atrastu savu vietu.

 

VISI VIENLĪDZĪGI UN SVARĪGI - Āra dzīvē visi grupas biedri ir svarīgi. No katra atsevišķi ir atkarīgs grupas klimats un attiecības. Katram savas vajadzības un vēlmes, tomēr kopā jānonāk pie kopīga lēmuma vai risinājumu un kas pats svarīgākais palīdzība no malas ir stingri ierobežota un ir jāiztiek ar esošiem cilvēku resursiem.

 

VIENĀDAS IESPĒJAS - Jaunā situācijā visiem ir iespēja uzņemties iniciatīvu vai izvirzīties līdera pozīcijā. Nav nozīmes tam par ko tu mācies vai kādas tev ir atzīmes. Visu izšķir tas vai tu izvēlies būt aktīvs vai ieņemt klusējošā atbalstītāja lomu. Tomēr tev ir iespēja būt īstā risinājuma piedāvātājam vai taku atradējam.

 

UZREIZ REDZAMS REZULTĀTS - Jebkurai darbībai ir uzreiz redzams rezultāts. Tu aizmirsi paprasīt vai visiem skaidrs, kur satikties un kāds jau pazudis mežā, vai arī nav īsti atrunāts kur katram jāstāv pie zirnekļu tīkla. Jebkurai darbībai ir sekas un tās pamana ātri, jo tās uzreiz ietekmē nākamos soļos. Ejot pārgājienā tas var būt nodzisis ugunskurs, komandas veidošanas uzdevumā – kļūda nosacījumi izpildē un viss jāsāk no jauna.

 

ĪSTAS UN DABISKAS EMOCIJAS - Dažreiz saka, ka dabā viss ir dabiski. Ārī šajās situācijās cilvēkiem ir grūti izlikties un tēlot. Ir reālas situācijas, kuras jārisina un jābūt iekšā procesā. Tad jau principā ir neiespējami noslēpt, ko tu domā un ka tas kā tu jūties. Viss rakstīts tavā sejā vai ķermeņa valoda ir nepārprotama. Neformāla izglītība, vislabāk mācāmies un atceramies, ja procesā iesaistītas reālas emocijas.

 

IZAICINĀJUMS / IESPĒJA PAMĒĢINĀT, SĀKT NO JAUNA - izaicinājums nepalikt komforta zonā, bet doties nezināmajā un izmēģināt ko jaunu. To var redzēt divējādi. Piemēram, doties pārgājienā ziemā vai mēģināt uzņemties līdera lomu, kaut arī vienmēr esi bijis tikai atbalstītājs. Lieliska iespēja pamēģināt. Sākt no jauna savs attiecības vai mainīt savus uzvedības modeļus – mēģini vairāk iesaistīties, uzklausīt citu idejas, pieņemt citus viedokli, atļaut vadīt kādam citam. Āra dzīvē ir paredzēta, lai varētu droši eksperimentēt un pārbaudīt sevi un savu komandu. Jauna vide jauns sākums citādākām attiecībām.

 

KO?

Ko no tā visa var mācīties? Šai gadījumā ir jāatgriežas pie neformālās izglītības pamat stūrakmeņiem – mācīties dzīvot kopā ar citiem un mācīties darīt. Āra dzīves izglītībā dabu, virves, vigvamus, ķiveres, laivas, riteņus, lekšanu no tiltiem un citus atraktīvas darbības izmanto, lai galvenokārt mēs mācītos par sevi,  kā arī uzlabotu mūsu spējas un prasmes darboties grupā/komandā. Tātad tam visam ir mērķis un plāns. Sekojoši, ja tūrismā mērķis lielākoties ir lietderīgi un prasmīgi pavadīt laiku dabā, tad neformālajā izglītība svarīgākais ir apgūt sociālās, jeb dzīves pamat prasmes, kuras nevar iemācīties no grāmatām vai sēžot mājās. Šī pieeja ir svarīga, ja mēs vēlamies iemācīties vai kādam iemācīt sadarboties ar dažādiem cilvēkiem, brīvi un atklāti sarunāties, izvirzīt mērķus un plānus, vadīt jauniešu grupas, izmantot komandas resursus, lai atrisinātu kādas sarežģītas situācijas vai redzētu kādi attiecību procesi notiek grupā. Visu to mēs varam iegūt izmantojot āra dzīves aktivitātes neformālajā izglītības ietvarā.

 

REĀLI DZĪVĒ!

 

Āra dzīves priekšrocības visbiežāk izmanto vadot seminārus, starptautiskās jauniešu apmaiņas, konferences u.c. Tātad „iekustinazātori”, jeb tauta saukti „energaizeri” pēc labas kafijas pauzes vai pusdienām. Visi jaunieši dodas, piemēram, pagalmā lai kārtīgi izkustētos attēlojot zirgu skriešanās sacensības. Vai arī „ledlauži’ „Ice Breaker”, kad jāsāk jaunas apmācības, un ir vajadzība pēc draudzīgākām un tuvākām attiecībām. Tad var droši izmantot vietējo vidi ar apkārtnes kartes zīmēšanu vai konkrētu objektu meklēšanu. Galvenais, lai tas būtu aktīvi un pašiem dalībniekiem interesanti. Līdz ar to var panākt dubulto efektu – dalībnieki ir iepazinuši gan vietējo apkārtni gan guvuši pirmo sadarbības pieredzi. Tālāk jau mēs varam skatīties uz grupas/komandas  veidošanas uzdevumiem. Atkal izmantojam uzturēšanos ārā un iespēju piedzīvot ko savādāku un satraucošāku. Ir daudzi uzdevumi un metodes, kuras varat atrast dažādos resursos, tomēr spēks būs tajās, ja izmantosiet pieredzes izglītības pieeja, kad pēc katra uzdevuma jāatpazīst un jāizanalizē veiksmes un neveiksmes, kā arī to visu „savilkt” kopā ar reālo dzīvi. Par piemēru varam ņemt uzdevumu – mezgls. Visiem turoties pie virves ir jāuzsien mezgls klusējot. Lūk, izaicinājums kopējam grupas darbam – ideju radīšanai, apkopošanai un mēģinājumiem.

No šiem uzdevumiem var daudz mācīties, protams, ja to neveido kā atrakciju. Vēl palicis pārgājiens vai precīzāk doties ārpus durvīm „go in outdoor”. To visinteresantāk ir darīt starptautiskā grupā, jo tad var redzēt katras nacionalitātes īpatnības un atšķirības. Svarīgi lai tas nepārvēršas par mocekļu gājienu. Izmantojot to apmaiņās svarīgi ir parunāt piedzīvoto un kopējo procesu, līdz ar to uzsverot un dodot iespēju katram izskaidrot savu rīcību un pieeju attiecībā uz uzdevumu, mērķiem vai procesu. Piemēram, dažam tautībām nebūs galvenais sasniegt kādu konkrētu dabas objektu vai celti, viņiem galvenais būs attiecības grupā un vai visi jūtas pietiekoši labi un komfortabli. Lieliska iespēja diskutēt par starpkultūru izglītību. Kā pēdējo varētu minēt izaicinošāko āra dzīves mācību konceptu. T.i., pārgājiens ar sociālajiem uzdevumiem, kur uzdevumi veidoti tā lai būt jāveido kontakts ar vietējo sadarbību. Piemēram, jānoskaidro kādas konkrētas vietas izcelsme vai ģimenes izcelsmes stāsts, jāuzzina kāda vietējā ēdienu recepte vai ko vietējie jaunieši domā par Eiropas Savienību. Tas ir izaicinājums, kuru var pieņemt jebkurš no dalībniekiem. Var droši teikt, ka šajos brīžos notiek praktiskā mācīšanās – gan veidojot kontaktu ar svešiem cilvēkiem, gan attīstīt savas komunikāciju prasmes mēģinot uzzināt konkrētus faktus. Veicot dziļāku analīzi mēs varam uzzināt katra dalībnieku sajūtas un emocijas pārvarot nedrošību vai kautrīgumu uzsākot sarunu ar nepazīstamiem cilvēkiem, vai kāpjot tornī lai uzzinātu cik pakāpienu ir līdz jumtam.

 

KĀ TO VEIDOT UN KAS BŪTU JĀŅEM VĒRĀ!

Šie piemēri ir tikai maza daļiņa no lielo iespēju un metožu krātuves. Tās var meklēt gan internetā, gan piedzīvot paši citos semināros vai apmācības vai arī iespēja radīt pašiem izmantojot savu draugus vai citus jauniešus, kuriem tas būtu interesantu. Svarīgākais ir atcerēties, ka jāievēro gan fiziskā, gan garīgā drošība. Ja uzskatāt, ka jādodas laivu braucienā un dariet to pirmo reizi, tad noteikti konsultējaties ar speciālistiem un drošības vestes obligāti, nerunājot par drošības anketām, aptieciņu  un citām formalitātēm. Ieteicams arī ņemt vērā, ka aktivitātēm ārpus durvīm piemīt spēja „atvērt” cilvēkus un viņu emociju spektrs var būt ļoti plašs un tev jābūt gatavam ar to visu tikt galā. Protams, novērtēt grupas lielumu un jau pastāvošo situāciju savstarpējo attiecību jomā. Tādēļ labāk pirmos mēģinājumus labāk realizē kopā ar kādu, kuram jau ir pieredze vai apmeklē attiecīgās apmācības vai projektus. Lai nu kā pašas galvenās pazīmes tomēr ir pozitīvas un atmiņā paliekošas emocijas, prieks par izdarīto darbu un kopā pavadīto laiku. Indiāņiem ir ticējums – kad cilvēki sēž pie ugunskura viņi nespēj būt ļauni. Vērtētu to izskaidrot ar to, ka atrodoties dzīvajā dabā cilvēki ir dabiskāki un patiesāki. Sevišķi kad tie ir saskarsmē ar dabu , piemēram ūdeni, mežu, zāli vai pildījuši kopīgu uzdevumu un vēlāk ir kopīgs brīdis vienkāršām sarunām par piedzīvoto.

Noslēgumā to visu var salikt kopīgā neformālā izglītības ziedā, jo visā klāt ir emocijas – lidojošas tenisa bumbiņas, spriedze minot ciparus, saucieni pēc palīdzības turoties uz kustīga baļķa vai prieka kliedziens pēc veiksmīga lēciena u.t.t. Mācīšanās ar emocijām, un atbildība par personisko mācīšanos . Tas viss paliek spilgtā atmiņā. Tas viss ir neierasts un izaicinošs. No tā visa var daudz ko iegūt un izmantot savā turpmākajā dzīvē. Ārpus durvīm ir ne tikai iziet ārā, bet arī mācīties ārpus rāmja - redzēt jaunus ceļus un iespējas personiskajai attīstība. Atgriešanās pie saknēm un dabiskā vienmēr ir devusi cilvēcei spēku un iedvesmu darīt labus darbus un dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi. Patiesība ir tur ĀRĀ.

 

 

Māris Resnis 29447265

Neformālās izglītības treneris. Maris.resnis@luzumpunkts.lv